OBSERVATORIJAS VEIDOŠANĀS ĪSA HRONOLOĢIJA
Astrofizikas observatorija Baldones Riekstukalnā – Baldones observatorija ar kodu 069 IAU (International Astronomical Union – Starptautiskā astronomijas savienība) observatoriju sarakstā – valsts nozīmes zinātnes objekts un Latvijā vienīgā profesionālo optisko astronomisko novērojumu bāze – pašlaik ir pamatstruktūra Latvijas Universitātes Astronomijas institūtā. Ar Observatorijas galveno astronomisko instrumentu – Šmita sistēmas teleskopu – vienīgo Baltijā un starp lielākajiem pasaulē 40 gadu darbības laikā iegūts vairāk nekā 25000 astrouzņēmumu, kurus LUAI septiņgadu (2012-2020) plāna ietvaros ir pabeigta digitalizēšana.
Baldones observatorijas nosaukumu maiņa saistībā ar tās attīstību vai iekļaušanu Latvijas Universitātē
1958 – 1967, AL - Astrofizikas laboratorija
1967 – 1997, LZA RO – Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorija
1997 – līdz šim brīdim, LU AI AOB (BO) – Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Astrofizikas observatorija Baldonē (Baldones observatorija)
1946/07/01 – Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (ZA) Fizikas un matemātikas institūtā izveidota Astronomijas sekcija (vēlāk – Astronomijas sektors Fizikas institūtā) sākotnēji no sešiem darbiniekiem; vadītāji – profesors Fricis Blumbahs (līdz 01/11/1948) un Jānis Ikaunieks.
1951 – Jānis Ikaunieks kā pirmais no ZA astronomiem Lomonosova Maskavas Valsts universitātes (MVU) Šternberga Valsts Astronomijas institūtā aizstāv disertāciju «Пространственное распределение и кинематика углеродных звёзд» („Oglekļa zvaigžņu telpiskais sadalījums un kinemātika”) zinātniskā grāda iegūšanai (vadītājs MVU prof. P.Parenago).
1957 – nākošās Observatorijas teritorijā – astronomu izmeklētajā vietā (valsts mežā) pie Baldones Riekstu kalna uzcelta pirmā laboratorijas ēka, kas pazīstama ar nosaukumu „Baltā māja”.
1958/01/01 – Astronomijas sektors atdalās no Fizikas institūta un uzsāk patstāvīgu darbību kā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorija (AL); direktors Jānis Ikaunieks.
1959 – AL radioastronomi aktīvi piedalās Starptautiskā Ģeofiziskā gada programmas īstenošanā, gūdami panākumus gan ar pašu konstruēto aparatūru, gan ar oriģinālām idejām par Saules novērojumu datu apstrādi.
1961 – pabeigts projekta uzdevums 2 km daudzantenu mainīgas bāzes radiointerferometram, kas gūst ievērību un atzinību PSRS radioastronomu vidū. 1962. gadā, saskaņojot Baltijas republiku astronomu plānus, tiek iecerēts, ka AL kļūs par šo republiku radioastronomijas centru. 1963. gadā nākošā radiointerferometra trasēs jau sākas pirmie būvdarbi.
1964 – Rīgā notiek PSRS ZA Radioastronomijas padomes izbraukuma sesija. Iepazīstoties ar AL darbu, kopā ar Latvijas PSR ZA Prezidiju tiek pieņemts lēmums par radioastronomijas tālāko attīstību Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā, kam, neraugoties uz AL izstrādātā radiointerferometra projekta augsto novērtējumu, būtiskākajā nav lemts realizēties.
1964 – no Vācijas DR (uzņēmums „Carl Zeiss Jena”) Riekstukalnā pienāk Šmita sistēmas teleskops (sfēriskā spoguļa diametrs – 120 cm, korekcijas plates diametrs – 80 cm, fokusa attālums – 240 cm), vislielākais šādas sistēmas teleskops Baltijā un 4./5. lielākais Eiropā. Instrumentu uzstāda 1966. gadā un jau pirmie novērojumi ar to parāda, ka tā optiskā sistēma ir ļoti kvalitatīva.
1964/65 – Starptautiskajā mierīgās Saules gadā Astrofizikas laboratorijai uzticēts pildīt Saules radionovērojumu primārās apstrādes centra pienākumus visā PSRS reģionā.
1967/12/01 – pēc PSRS ZA Prezidija akcepta 1965. gadā Astrofizikas laboratorija pārveidota par Latvijas PSR ZA (ar 15/03/1990 – Latvijas ZA) Radioastrofizikas observatoriju;
Direktori – Dr. Jānis Ikaunieks (līdz 27/04/1969; apglabāts Observatorijas teritorijā) un LZA koresp. loc. Dr.phys. Arturs Balklavs.
1972 – ar radioteleskopu RT-10 (paraboliskā spoguļa diametrs 10 m, izgatavots Vladimirā) sākas Saules radiostarojuma kvaziperiodisko fluktuāciju reģistrēšana (līdz 1993.gadam) un pētījumi decimetru viļņu diapazonā. 70. gadu sākumā uzstādīts arī radioteleskopa RT-1 (spoguļa diametrs 1 m) Saules radiostarojuma novērojumiem centimetru viļņos.
1996 – pēc IAU 177.Simpozija „The Carbon Star Phenomenon” (Antalya, Turkey) Latvijas astronomiem ir uzticēta Vispārējā Galaktikas ogekļa zvaigžņu kataloga CGCS pārraudzība un pilnveidošana, kas arī pašlaik ir viens no Baldones Riekstukalna astrofiziķu zinātniskās darbības uzdevumiem.
1997/07/01 – sakarā ar zinātnes reformu Latvijā ZA Radioastrofizikas observatorija iekļauta Latvijas Universitātē un kopā ar LU Astronomisko observatoriju, izveido patstāvīgu LU institūtu – Astronomijas institūtu (zin. inst. reģ. apl. Nr. 321006).
Direktori LZA koresp. loc. Dr.phys.Arturs Balklavs-Grīnhofs (no Astronomijas institute dibināšanas līdz 13/04/2005), LZA koresp. loc. Dr.phys. Māris Ābele (2005 – 2010), Dr.phys. Ilgmārs Eglītis (2010 - …).
2004/05 – par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem Jēnā (Vācija) no jauna aluminizēts Šmita teleskopa spogulis, kas līdz ar to atguvis sākotnējo kvalitāti, un ieviests jauns starojuma uztvērējs - lādiņsaites matrica (CCD).
2005 – Observatorijas teritoriju Baldones Riekstukalnā ierosināts sadalīt četros atsevišķos nekustamos īpašumos un tos privatizēt [Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” (68.saraksts)], lai šai teritorijā izveidotu tūrisma, sporta un atpūtas kompleksu.
2010 – nodibināta trīs institūtu LU Astronomijas (LU AI), LU Atomfizikas un Spektroskopijas (LU ASI) un LU Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas (LU ĢĢI) institūtu asociācija “FOTONIKA-LV”
2011/2015 – LU AI kopā ar LU ASI un LU ĢĢI 291 ES institūtu konkurencē izcīna mega projektu FP7 REGPOT-CT-2011-285912-FOTONIKA (LU ASI, LU AI. LU ĢĢI), „Unlocking and Boosting Research Potential for Photonics in Latvia – Towards Effective Integration in the European Research area”. (2011 -2015) 3,752,997.00EUR, Vadītājs Arnolds Ūbelis. Projekts nodrošina lielu pienesumu cilvēkresursu apmaiņas jomā ar ES institūtiem un dod ievērojumu pienesumu institūta nodrošinājumā ar modernu aparatūru.
Astrofizikas observatorija Baldones Riekstukalnā – Baldones observatorija ar kodu 069 IAU (International Astronomical Union – Starptautiskā astronomijas savienība) observatoriju sarakstā – valsts nozīmes zinātnes objekts un Latvijā vienīgā profesionālo optisko astronomisko novērojumu bāze – pašlaik ir pamatstruktūra Latvijas Universitātes Astronomijas institūtā. Ar Observatorijas galveno astronomisko instrumentu – Šmita sistēmas teleskopu – vienīgo Baltijā un starp lielākajiem pasaulē 40 gadu darbības laikā iegūts vairāk nekā 25000 astrouzņēmumu, kurus LUAI septiņgadu (2012-2020) plāna ietvaros ir pabeigta digitalizēšana.
Baldones observatorijas nosaukumu maiņa saistībā ar tās attīstību vai iekļaušanu Latvijas Universitātē
1958 – 1967, AL - Astrofizikas laboratorija
1967 – 1997, LZA RO – Latvijas Zinātņu akadēmijas Radioastrofizikas observatorija
1997 – līdz šim brīdim, LU AI AOB (BO) – Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Astrofizikas observatorija Baldonē (Baldones observatorija)
1946/07/01 – Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (ZA) Fizikas un matemātikas institūtā izveidota Astronomijas sekcija (vēlāk – Astronomijas sektors Fizikas institūtā) sākotnēji no sešiem darbiniekiem; vadītāji – profesors Fricis Blumbahs (līdz 01/11/1948) un Jānis Ikaunieks.
1951 – Jānis Ikaunieks kā pirmais no ZA astronomiem Lomonosova Maskavas Valsts universitātes (MVU) Šternberga Valsts Astronomijas institūtā aizstāv disertāciju «Пространственное распределение и кинематика углеродных звёзд» („Oglekļa zvaigžņu telpiskais sadalījums un kinemātika”) zinātniskā grāda iegūšanai (vadītājs MVU prof. P.Parenago).
1957 – nākošās Observatorijas teritorijā – astronomu izmeklētajā vietā (valsts mežā) pie Baldones Riekstu kalna uzcelta pirmā laboratorijas ēka, kas pazīstama ar nosaukumu „Baltā māja”.
1958/01/01 – Astronomijas sektors atdalās no Fizikas institūta un uzsāk patstāvīgu darbību kā Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Astrofizikas laboratorija (AL); direktors Jānis Ikaunieks.
1959 – AL radioastronomi aktīvi piedalās Starptautiskā Ģeofiziskā gada programmas īstenošanā, gūdami panākumus gan ar pašu konstruēto aparatūru, gan ar oriģinālām idejām par Saules novērojumu datu apstrādi.
1961 – pabeigts projekta uzdevums 2 km daudzantenu mainīgas bāzes radiointerferometram, kas gūst ievērību un atzinību PSRS radioastronomu vidū. 1962. gadā, saskaņojot Baltijas republiku astronomu plānus, tiek iecerēts, ka AL kļūs par šo republiku radioastronomijas centru. 1963. gadā nākošā radiointerferometra trasēs jau sākas pirmie būvdarbi.
1964 – Rīgā notiek PSRS ZA Radioastronomijas padomes izbraukuma sesija. Iepazīstoties ar AL darbu, kopā ar Latvijas PSR ZA Prezidiju tiek pieņemts lēmums par radioastronomijas tālāko attīstību Latvijas PSR Zinātņu akadēmijā, kam, neraugoties uz AL izstrādātā radiointerferometra projekta augsto novērtējumu, būtiskākajā nav lemts realizēties.
1964 – no Vācijas DR (uzņēmums „Carl Zeiss Jena”) Riekstukalnā pienāk Šmita sistēmas teleskops (sfēriskā spoguļa diametrs – 120 cm, korekcijas plates diametrs – 80 cm, fokusa attālums – 240 cm), vislielākais šādas sistēmas teleskops Baltijā un 4./5. lielākais Eiropā. Instrumentu uzstāda 1966. gadā un jau pirmie novērojumi ar to parāda, ka tā optiskā sistēma ir ļoti kvalitatīva.
1964/65 – Starptautiskajā mierīgās Saules gadā Astrofizikas laboratorijai uzticēts pildīt Saules radionovērojumu primārās apstrādes centra pienākumus visā PSRS reģionā.
1967/12/01 – pēc PSRS ZA Prezidija akcepta 1965. gadā Astrofizikas laboratorija pārveidota par Latvijas PSR ZA (ar 15/03/1990 – Latvijas ZA) Radioastrofizikas observatoriju;
Direktori – Dr. Jānis Ikaunieks (līdz 27/04/1969; apglabāts Observatorijas teritorijā) un LZA koresp. loc. Dr.phys. Arturs Balklavs.
1972 – ar radioteleskopu RT-10 (paraboliskā spoguļa diametrs 10 m, izgatavots Vladimirā) sākas Saules radiostarojuma kvaziperiodisko fluktuāciju reģistrēšana (līdz 1993.gadam) un pētījumi decimetru viļņu diapazonā. 70. gadu sākumā uzstādīts arī radioteleskopa RT-1 (spoguļa diametrs 1 m) Saules radiostarojuma novērojumiem centimetru viļņos.
1996 – pēc IAU 177.Simpozija „The Carbon Star Phenomenon” (Antalya, Turkey) Latvijas astronomiem ir uzticēta Vispārējā Galaktikas ogekļa zvaigžņu kataloga CGCS pārraudzība un pilnveidošana, kas arī pašlaik ir viens no Baldones Riekstukalna astrofiziķu zinātniskās darbības uzdevumiem.
1997/07/01 – sakarā ar zinātnes reformu Latvijā ZA Radioastrofizikas observatorija iekļauta Latvijas Universitātē un kopā ar LU Astronomisko observatoriju, izveido patstāvīgu LU institūtu – Astronomijas institūtu (zin. inst. reģ. apl. Nr. 321006).
Direktori LZA koresp. loc. Dr.phys.Arturs Balklavs-Grīnhofs (no Astronomijas institute dibināšanas līdz 13/04/2005), LZA koresp. loc. Dr.phys. Māris Ābele (2005 – 2010), Dr.phys. Ilgmārs Eglītis (2010 - …).
2004/05 – par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) līdzekļiem Jēnā (Vācija) no jauna aluminizēts Šmita teleskopa spogulis, kas līdz ar to atguvis sākotnējo kvalitāti, un ieviests jauns starojuma uztvērējs - lādiņsaites matrica (CCD).
2005 – Observatorijas teritoriju Baldones Riekstukalnā ierosināts sadalīt četros atsevišķos nekustamos īpašumos un tos privatizēt [Ministru kabineta rīkojuma projekts „Par valsts īpašuma objektu nodošanu privatizācijai” (68.saraksts)], lai šai teritorijā izveidotu tūrisma, sporta un atpūtas kompleksu.
2010 – nodibināta trīs institūtu LU Astronomijas (LU AI), LU Atomfizikas un Spektroskopijas (LU ASI) un LU Ģeodēzijas un Ģeoinformātikas (LU ĢĢI) institūtu asociācija “FOTONIKA-LV”
2011/2015 – LU AI kopā ar LU ASI un LU ĢĢI 291 ES institūtu konkurencē izcīna mega projektu FP7 REGPOT-CT-2011-285912-FOTONIKA (LU ASI, LU AI. LU ĢĢI), „Unlocking and Boosting Research Potential for Photonics in Latvia – Towards Effective Integration in the European Research area”. (2011 -2015) 3,752,997.00EUR, Vadītājs Arnolds Ūbelis. Projekts nodrošina lielu pienesumu cilvēkresursu apmaiņas jomā ar ES institūtiem un dod ievērojumu pienesumu institūta nodrošinājumā ar modernu aparatūru.
"Baldones Astrofizikas Observatorija laika griežos"
2.att. Ilggadējais ZA Radioastrofizikas Observatorijas
un arī Astronomijas institūta direktors Arturs Balklavs.
Baldones Astrofizikas Observatorija laika griežos.
Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Astrofizikas Observatorija Baldones Riekstukalnā sāka savu darbību 1958.gadā, Astronomijas sektoram atdaloties no Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (LZA) Fizikas institūta kā patstāvīga struktūra Astrofizikas labotratorija. Gadu iepriekš tiek uzcelta pirmā laboratorijas ēka nākamās Observatorijas teritorijā, 5 km no Baldones pilsētiņas Riekstu kalna tuvumā, bija tā saukta “Baltā māja”. Observatorijas dibinātājs un pirmais direktors Jānis Ikaunieks (1912-1969) plānoja attīstīt divus pētījumu virzienus: radioastronomijā veidot lielas bāzes interferometru un optikā sarkanās vēlas evolūcijas stadijas zvaigznes. Lai nodrošinātu optisko novērojumu veikšanu, 1959.gadā tiek noslēgts līgums ar Austrumvācijas (VDR) firmu Carl Ceiss par Šmidta tipa teleskops.
1962.gadā, saskaņojot Baltijas republiku astronomu plānus, tiek iecerēts, ka ZA Astrofizikas laboratorija kļūs par radioastronomijas centru Baltijā, 1967.gadā ar ZA lēmumu tiek mainīts Astrofizikas laboratorijas nosaukums – Latvijas PSR ZA Radioastrofizikas Observatorija, bija pabeigts projekta uzdevums, 2 km stigu izveide daudzantenu mainīgas bāzes radiointerferometra vajadzībām Šo projektu realizēt neizdodas saistībā ar Jāņa Ikaunieka pāragro nāvi. Tāpat kā izjūk tālākā radiointerferometrijas jomas attīstības iecere 30 m grozāmu radioantenu izvietošana Roņu salā, Engurē un Salacgrīvā. Interesanta atkāpe – minētie plāni top 12 gadus agrāk nekā Anglijā vēlāk uzceltais līdzīga lieluma radio interferometrs reģistrē pirmo reizi radiosignālus no kosmosa, iegūstot Nobeļa prēmiju. Pateicoties nākošā Observatorijas ilggadējā direktora Artura Balklava (1933-2005) pūlēm, radioastronomijas pētījumu virziens saglabājas un ar 1972.gadā iegādāto 10 m radioantenu līdz 1992.gadam tiek pētīta Saules aktivitāte 755, 610 un 326 MHz frekvencēs.
Optiskās astronomijas attīstība norit atbilstoši Jāņa Ikaunieka iecerei. 1965.gada janvāra pirmajās dienās uz observatoriju atceļo 1.2 m liela lauka (19 kvadrātgrādu redzeslauku) Šmidta sistēmas teleskops ar ieejas apertūru 0.8 m. Tas ir divpadsmitais lielākais Šmidta tipa teleskops pasaulē līdz pat šim brīdim (3.att).
3.att. Baldones Šmidta sistēmas teleskops.
Teleskopa paviljona celtniecība tika pabeigta 1966.gada jūnijā un paveikta tikai ar Latvijas speciālistu palīdzību. Teleskopa paviljonu un kupolu projektēja Latvijas PSR ZA Speciālais projektēšanas un konstruēšanas birojs, bet būvdarbus vadīja ZA Remontu un celtniecības pārvalde. Kupolu izgatavoja Rīgas kuģu remonta rūpnīca un samontēja Specializētais rūpniecības montāžas darbu trests. Ar šādu speciālu objektu minētās organizācijas sastapās pirmoreiz, tāpēc darbā radās ne mazums dažādu grūtību (4.att.). Pirmie novērojumi ar Baldones Šmidta teleskopu, ļoti augstas kvalitātes instrumentu, kā to parādīja pārbaudes rezultāti, tika veikti 1966.gada decembrī. Optiskajā diapazonā veiksmīgi tiek pētītas oglekļa (C) zvaigžņu īpašības. Atklātas vairāk nekā 300 jaunas oglekļa zvaigznes, izmantojot Baldones Šmidta teleskopa četrgrādu prizmu. Tiek pētīti nestacionārie procesi ne tikai jaunatklātajās C zvaigznēs, bet arī uzliesmojošajās zvaigznēs - novās Andromedas galaktikā. Sagatavotas četras monogrāfijas par oglekļa zvaigžņu tematiku, no kurām divas tulkotas angļu valodā, atklātas un izpētītas 70 novas M31 galaktikā.
4.att. Baldones Šmidta teleskopa paviljons.
Pēc politiskās neatkarības izcīnīšanas 1991.gadā Latvijā sākas reorganizācijas process visās saimniecības sfērās. Zinātnē reformas rezultātā ZA institūti tiek integrēti universitātēs. LZA Radioastrofizikas Observatorija kopā ar LU Astronomisko observatoriju izveido 1997.gadā patstāvīgu LU Astronomijas institūtu. Naudas asignējumu zinātnei straujais samazinājums noved pie pētījumu radioastronomijas jomā pārtraukšanas Baldones observatorijā 1992.gadā. Jaunizveidotajā LU institūtā turpinās oglekļa zvaigžņu un novu pētījumi. Pēc Starptautiskās Astronomu Savienības Pekulāro sarkano milžu darba grupas ieteikuma tiek veidota Galaktikas oglekļa zvaigžņu kataloga papildinātā versija, kura publicēta 2001.gadā un kuras izmantošanas intensitāte sasniedz vidēji pāri par 100 000 apmeklējumu gadā. No LU Astronomiskās Observatorijas pētījumu tēmām institūtā tiek attīstīts Zemes mākslīgo pavadoņu lāzerlokācijas virziens.
2005/6.gados Baldones Astrofizikas observatorijā tiek izsmeltas astroplašu rezerves, jo fotomateriālu ražotāji jau stipri iepriekš bija atteikušies no astronomisko negatīvu ražošanas. Pārejas periods uz jauniem gaismas uztvērējiem tiek veiksmīgi izmantots Baldones Šmidta teleskopa galvenā spoguļa pāraluminizācijai Vācijā, un no 2007.gada teleskops turpina novērojumus uz nelielas 3.2 megapikseļu lādiņsaites matricas, kura izmanto tikai 0.4% no teleskopa redzeslauka. Mainoties teleskopa iespējām, mainās arī pētījumu tematika. Kaut arī saglabājas tradicionālā oglekļa zvaigžņu pētījumu tēma, ar 2008.gadu tiek uzsākts asteroīdu monitorings Saules sistēmā. Neskatoties uz ļoti mazo debess pārklājumu, jaunais pētījumu virziens nes pozitīvus rezultātus, pateicoties unikāli lielai teleskopa gaismasspējai (atvērumu attiecība = 1:1). 21mag robežlielums, ko sasniedz teleskops sarkanajā spektra daļā ar 8 minūšu ekspozīcju, ļauj reģistrēt 50 m lielus ķermeņus Galvenajā asteroīdu joslā (t.i., 330 līdz 480 miljonu km attālumā). Turpmākajos trīspadsmit gados tiek atklāti 119 jauni asteroīdi, 11 no tiem kopā ar sadarbības partneriem no Viļņas universitātes Teorētiskās fizikas un astronomijas institūta tiek doti vārdi.
2010.gadā trīs LU institūti – Atomfizikas un spektroskopijas, Astronomijas, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas – izveido Asociāciju FOTONIKA-LV. Gadu vēlāk Asociācija sīvā konkurencē izcīna FP7 3,7 milj. EUR REGPOT projektu FOTONIKA-LV, kas bija pozitīvs grūdiens, nodrošinot pētījumu izaugsmi visos trijos institūtos. 2012.-2013.gados astrofizikas tematikās tiek aiztāvēti vairāki maģistra darbi un trīs doktora disertācijas. Tajā pašā laikā, izmantojot Valsts nozīmes pētījumu centra un FOTONIKA-LV projektu līdzekļus, tiek iegādāti lieformāta augstas precīzijas četri skaneri, kas liek pamatu Baldones Šmidta teleskopa 22000 (tiešo) un 2250 (spektrālo) astronomisko uzņēmumu arhīva digitālo skanu datu bāzes izveidei. Tiešo uzņēmumu skanēšanas process šogad ir nobeiguma stadijā. Pēc nākošā soļa pabeigšanas – digitālo attēlu apstrādes ar speciālām Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Galvenajā astronomiskajā observatorijā izstrādātajām programmām LINUX/MIDAS/ROMAPHOT vidē tiks iegūta liela astronomisko datu bāze. Novērtējums rāda, ka pēc digitālo attēlu pilnas apstrādes ap 330 000 000 zvaigznēm būs iegūtas precīzas ekvatoriālās koordinātas un spožumi. Tā būs ekskluzīva datu bāze, izmantojama zvaigžņu redzamās kustības, spožuma maiņas, asteroīdu un komētu gan zināmo, gan jauno orbītu precizēšanai. Kā rādīja dažu astroplašu, kuras iegūtas ekliptikas rajonā, digitālo attēlu apstrāde, tās satur desmitiem asteroīdu attēlus līdz 17 B (zilais spektra diapazons) zvaigžņlielumam, pie tam daudzu tādu, kuru atklāšana notikusi desmitiem gadu vēlāk nekā fotogrāfisko novērojumu moments. Šis rezultāts norāda uz reālu iespēju atklāt vēl nezināmus tuvu Zemei pienākošus asteroīdus un komētas. Svarīgi ir arī U - ultravioletā daļā iegūto datu publicēšana, jo Strasbūras Astronomisko datu sistēmā esošu publikāciju skaits ar U zvaigžņu spožumiem ir tikai nepilns simts, kamēr vizuālajā un tuvajā infrasarkanajā daļā šie mērījumi ir iegūstami desmitiem reižu lielākā skaitā zinātnisko rakstu.
2016.-2017. gados notiek intensīvs darbs pie Šmidta teleskopa optiskās sistēmas pilnveidošanas. Optiskās sistēmas aprēķinu rezultātā Astronomijas institūtā izdevās izstrādāt papildlēcu, kura izvietojama Šmidta teleskopa optiskajā sistēmā, lai izliekto Šmidta teleskopa fokālo plakni padarītu savietojamu ar lādiņsaites matricas plakanparalēlo signāla uztveršanas plakni. Rezultātā Baldones Šmidta teleskopa novērošanas efektivitāte pieauga 25 reizes. Teleskopa fokusā tagad atrodas divas 16.8 megapikseļu kameras STX-16803, kuras katra pārsedz vienu grādu lielu debess apgabalu (skat. 5.att.).
5.att. Divas CCD STX-16803 16.8Mb kameras izvietotas Šmidta teleskopa fokālajā plaknē.
Minēto ieguvumu apstiprināja pirmie novērojumi ar uzlaboto optisko sistēmu 2017.gada rudens augusta-septembra mēnešos, kad īsā laika periodā tika atklāts 21 jauns asteroīds, palielināts observatorijā atklāto asteroīdu skaits līdz 77 un precizētas orbītas kopumā 1632 objektiem. Pētījumu virziens svarīgs Zemes drošības aizsardzībai no asteroīdu trieciena un derīgo minerālu iegūšanai uz tiem. Tādi notikumi kā Čeļabinskas meteorīta krišana liekas reta parādība. Taču, kā parāda NASA publicētā radaru Bolīdu krišanas karte, tāda lieluma notikumi vidēji uz Zemes notiek reizi piecos gados (6.att.) un tikai Zemes nevienmērīgās apdzīvotības dēļ it kā tik bieži nav vērojama.
5.att. Lielākie zilie (naktī) un dzeltenie (dienā) aplīši atbilst pēc
enerģijas Čeļabinskas notikuma lielumam. ( https://www.nasa.gov/jpl/bolide-events-1994-2013/).
Jaunās teleskopa iespējas atļauj intensificēt ne tikai klasisko oglekļa zvaigžņu pētījumu virzienu (pēdējos gados atklātas vairāk nekā 70 jaunas C zvaigznes), bet arī iet pētījumu paplašināšanas virzienā: pētīt komētu un asteroīdu fizikālās īpašības un sākt pievērsties relatīvistisko daļiņu astronomijai, veicot blazāru un aktīvo Seiferta galaktiku kodolu optiskā starojuma novērojumus paralēli ar novērojumiem radioviļņu diapazonā. . Kooperācija ar radionovērojumiem ļāva izcīnīt Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu “Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermenu pētījumi”.
Baldones Astrofizikas Observatorijas popularitāte pieaug pasaulē, pateicoties darbam pie astronomisko fotogrāfisko uzņēmumu arhīva digitalizācijas, daudzo zinātnisko publikāciju izdošanas, dalībai starptautiskās konferencēs un Planetārija izveidei Šmidta teleskopa kupola telpā. Baldones Astrofizikas Observatorija ir uzaicināta kā dalībniece trijos starptautiskos projektos, saistītos ar dabaszinātņu popularizāciju (Zinātnieku nakts “Nakts 2018-2019”) vai jaunatnes piesaisti astronomijai (Interreg “SpaceTem” un “Online Observatory”).
Paralēli zinātniskai darbībai Baldones Observatorija plaši veic zinātnes popularizāciju ko uzskatīja par ļoti svarīgu jau tās dibinātājs Jānis Ikaunieks. Ar viņa iniciatīvu tiek dibināts populārzinātnisks gadalaiku izdevums “Zvaigžņotā Debess” , kurš iznāk četrreiz gadā bez pārtraukuma kopš1958.gada. (https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1171 , https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zurnali/zvaigznota-debess/ ). Baldones astronomi gan paši raksta populārzinātniskas publikācijas, gan dod intervijas plašas izziņas līdzekļiem atspoguļojot Observatorijas celtniecības un pētījumu attīstības gaitu (http://www.periodika.lv/#searchResults;simpleQuery=baldones%20observatorija )
Kopš dibināšanas Observatorija ir iecienīta apmeklējuma mērķis interesentiem. Taču kopš Planetārija izveides 2012.gadā apmeklētāju plūsma staruji pieaug no 400 deviņdesmitajos gados līdz 1700 2012.gadā, turpinot augt joprojām līdz vairāk kā 3500 2018.gadā un pat gandrīz nesamazinoties Covid-19 pandēmijas gadā (7. Att.).
7. Att. Apmeklētāju skaits laika periodā no 1992 – 2019.
Baldones Astrofizikas Observatorija laika griežos.
Latvijas Universitātes Astronomijas institūta Astrofizikas Observatorija Baldones Riekstukalnā sāka savu darbību 1958.gadā, Astronomijas sektoram atdaloties no Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas (LZA) Fizikas institūta kā patstāvīga struktūra Astrofizikas labotratorija. Gadu iepriekš tiek uzcelta pirmā laboratorijas ēka nākamās Observatorijas teritorijā, 5 km no Baldones pilsētiņas Riekstu kalna tuvumā, bija tā saukta “Baltā māja”. Observatorijas dibinātājs un pirmais direktors Jānis Ikaunieks (1912-1969) plānoja attīstīt divus pētījumu virzienus: radioastronomijā veidot lielas bāzes interferometru un optikā sarkanās vēlas evolūcijas stadijas zvaigznes. Lai nodrošinātu optisko novērojumu veikšanu, 1959.gadā tiek noslēgts līgums ar Austrumvācijas (VDR) firmu Carl Ceiss par Šmidta tipa teleskops.
1962.gadā, saskaņojot Baltijas republiku astronomu plānus, tiek iecerēts, ka ZA Astrofizikas laboratorija kļūs par radioastronomijas centru Baltijā, 1967.gadā ar ZA lēmumu tiek mainīts Astrofizikas laboratorijas nosaukums – Latvijas PSR ZA Radioastrofizikas Observatorija, bija pabeigts projekta uzdevums, 2 km stigu izveide daudzantenu mainīgas bāzes radiointerferometra vajadzībām Šo projektu realizēt neizdodas saistībā ar Jāņa Ikaunieka pāragro nāvi. Tāpat kā izjūk tālākā radiointerferometrijas jomas attīstības iecere 30 m grozāmu radioantenu izvietošana Roņu salā, Engurē un Salacgrīvā. Interesanta atkāpe – minētie plāni top 12 gadus agrāk nekā Anglijā vēlāk uzceltais līdzīga lieluma radio interferometrs reģistrē pirmo reizi radiosignālus no kosmosa, iegūstot Nobeļa prēmiju. Pateicoties nākošā Observatorijas ilggadējā direktora Artura Balklava (1933-2005) pūlēm, radioastronomijas pētījumu virziens saglabājas un ar 1972.gadā iegādāto 10 m radioantenu līdz 1992.gadam tiek pētīta Saules aktivitāte 755, 610 un 326 MHz frekvencēs.
Optiskās astronomijas attīstība norit atbilstoši Jāņa Ikaunieka iecerei. 1965.gada janvāra pirmajās dienās uz observatoriju atceļo 1.2 m liela lauka (19 kvadrātgrādu redzeslauku) Šmidta sistēmas teleskops ar ieejas apertūru 0.8 m. Tas ir divpadsmitais lielākais Šmidta tipa teleskops pasaulē līdz pat šim brīdim (3.att).
3.att. Baldones Šmidta sistēmas teleskops.
Teleskopa paviljona celtniecība tika pabeigta 1966.gada jūnijā un paveikta tikai ar Latvijas speciālistu palīdzību. Teleskopa paviljonu un kupolu projektēja Latvijas PSR ZA Speciālais projektēšanas un konstruēšanas birojs, bet būvdarbus vadīja ZA Remontu un celtniecības pārvalde. Kupolu izgatavoja Rīgas kuģu remonta rūpnīca un samontēja Specializētais rūpniecības montāžas darbu trests. Ar šādu speciālu objektu minētās organizācijas sastapās pirmoreiz, tāpēc darbā radās ne mazums dažādu grūtību (4.att.). Pirmie novērojumi ar Baldones Šmidta teleskopu, ļoti augstas kvalitātes instrumentu, kā to parādīja pārbaudes rezultāti, tika veikti 1966.gada decembrī. Optiskajā diapazonā veiksmīgi tiek pētītas oglekļa (C) zvaigžņu īpašības. Atklātas vairāk nekā 300 jaunas oglekļa zvaigznes, izmantojot Baldones Šmidta teleskopa četrgrādu prizmu. Tiek pētīti nestacionārie procesi ne tikai jaunatklātajās C zvaigznēs, bet arī uzliesmojošajās zvaigznēs - novās Andromedas galaktikā. Sagatavotas četras monogrāfijas par oglekļa zvaigžņu tematiku, no kurām divas tulkotas angļu valodā, atklātas un izpētītas 70 novas M31 galaktikā.
4.att. Baldones Šmidta teleskopa paviljons.
Pēc politiskās neatkarības izcīnīšanas 1991.gadā Latvijā sākas reorganizācijas process visās saimniecības sfērās. Zinātnē reformas rezultātā ZA institūti tiek integrēti universitātēs. LZA Radioastrofizikas Observatorija kopā ar LU Astronomisko observatoriju izveido 1997.gadā patstāvīgu LU Astronomijas institūtu. Naudas asignējumu zinātnei straujais samazinājums noved pie pētījumu radioastronomijas jomā pārtraukšanas Baldones observatorijā 1992.gadā. Jaunizveidotajā LU institūtā turpinās oglekļa zvaigžņu un novu pētījumi. Pēc Starptautiskās Astronomu Savienības Pekulāro sarkano milžu darba grupas ieteikuma tiek veidota Galaktikas oglekļa zvaigžņu kataloga papildinātā versija, kura publicēta 2001.gadā un kuras izmantošanas intensitāte sasniedz vidēji pāri par 100 000 apmeklējumu gadā. No LU Astronomiskās Observatorijas pētījumu tēmām institūtā tiek attīstīts Zemes mākslīgo pavadoņu lāzerlokācijas virziens.
2005/6.gados Baldones Astrofizikas observatorijā tiek izsmeltas astroplašu rezerves, jo fotomateriālu ražotāji jau stipri iepriekš bija atteikušies no astronomisko negatīvu ražošanas. Pārejas periods uz jauniem gaismas uztvērējiem tiek veiksmīgi izmantots Baldones Šmidta teleskopa galvenā spoguļa pāraluminizācijai Vācijā, un no 2007.gada teleskops turpina novērojumus uz nelielas 3.2 megapikseļu lādiņsaites matricas, kura izmanto tikai 0.4% no teleskopa redzeslauka. Mainoties teleskopa iespējām, mainās arī pētījumu tematika. Kaut arī saglabājas tradicionālā oglekļa zvaigžņu pētījumu tēma, ar 2008.gadu tiek uzsākts asteroīdu monitorings Saules sistēmā. Neskatoties uz ļoti mazo debess pārklājumu, jaunais pētījumu virziens nes pozitīvus rezultātus, pateicoties unikāli lielai teleskopa gaismasspējai (atvērumu attiecība = 1:1). 21mag robežlielums, ko sasniedz teleskops sarkanajā spektra daļā ar 8 minūšu ekspozīcju, ļauj reģistrēt 50 m lielus ķermeņus Galvenajā asteroīdu joslā (t.i., 330 līdz 480 miljonu km attālumā). Turpmākajos trīspadsmit gados tiek atklāti 119 jauni asteroīdi, 11 no tiem kopā ar sadarbības partneriem no Viļņas universitātes Teorētiskās fizikas un astronomijas institūta tiek doti vārdi.
2010.gadā trīs LU institūti – Atomfizikas un spektroskopijas, Astronomijas, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas – izveido Asociāciju FOTONIKA-LV. Gadu vēlāk Asociācija sīvā konkurencē izcīna FP7 3,7 milj. EUR REGPOT projektu FOTONIKA-LV, kas bija pozitīvs grūdiens, nodrošinot pētījumu izaugsmi visos trijos institūtos. 2012.-2013.gados astrofizikas tematikās tiek aiztāvēti vairāki maģistra darbi un trīs doktora disertācijas. Tajā pašā laikā, izmantojot Valsts nozīmes pētījumu centra un FOTONIKA-LV projektu līdzekļus, tiek iegādāti lieformāta augstas precīzijas četri skaneri, kas liek pamatu Baldones Šmidta teleskopa 22000 (tiešo) un 2250 (spektrālo) astronomisko uzņēmumu arhīva digitālo skanu datu bāzes izveidei. Tiešo uzņēmumu skanēšanas process šogad ir nobeiguma stadijā. Pēc nākošā soļa pabeigšanas – digitālo attēlu apstrādes ar speciālām Ukrainas Nacionālās Zinātņu akadēmijas Galvenajā astronomiskajā observatorijā izstrādātajām programmām LINUX/MIDAS/ROMAPHOT vidē tiks iegūta liela astronomisko datu bāze. Novērtējums rāda, ka pēc digitālo attēlu pilnas apstrādes ap 330 000 000 zvaigznēm būs iegūtas precīzas ekvatoriālās koordinātas un spožumi. Tā būs ekskluzīva datu bāze, izmantojama zvaigžņu redzamās kustības, spožuma maiņas, asteroīdu un komētu gan zināmo, gan jauno orbītu precizēšanai. Kā rādīja dažu astroplašu, kuras iegūtas ekliptikas rajonā, digitālo attēlu apstrāde, tās satur desmitiem asteroīdu attēlus līdz 17 B (zilais spektra diapazons) zvaigžņlielumam, pie tam daudzu tādu, kuru atklāšana notikusi desmitiem gadu vēlāk nekā fotogrāfisko novērojumu moments. Šis rezultāts norāda uz reālu iespēju atklāt vēl nezināmus tuvu Zemei pienākošus asteroīdus un komētas. Svarīgi ir arī U - ultravioletā daļā iegūto datu publicēšana, jo Strasbūras Astronomisko datu sistēmā esošu publikāciju skaits ar U zvaigžņu spožumiem ir tikai nepilns simts, kamēr vizuālajā un tuvajā infrasarkanajā daļā šie mērījumi ir iegūstami desmitiem reižu lielākā skaitā zinātnisko rakstu.
2016.-2017. gados notiek intensīvs darbs pie Šmidta teleskopa optiskās sistēmas pilnveidošanas. Optiskās sistēmas aprēķinu rezultātā Astronomijas institūtā izdevās izstrādāt papildlēcu, kura izvietojama Šmidta teleskopa optiskajā sistēmā, lai izliekto Šmidta teleskopa fokālo plakni padarītu savietojamu ar lādiņsaites matricas plakanparalēlo signāla uztveršanas plakni. Rezultātā Baldones Šmidta teleskopa novērošanas efektivitāte pieauga 25 reizes. Teleskopa fokusā tagad atrodas divas 16.8 megapikseļu kameras STX-16803, kuras katra pārsedz vienu grādu lielu debess apgabalu (skat. 5.att.).
5.att. Divas CCD STX-16803 16.8Mb kameras izvietotas Šmidta teleskopa fokālajā plaknē.
Minēto ieguvumu apstiprināja pirmie novērojumi ar uzlaboto optisko sistēmu 2017.gada rudens augusta-septembra mēnešos, kad īsā laika periodā tika atklāts 21 jauns asteroīds, palielināts observatorijā atklāto asteroīdu skaits līdz 77 un precizētas orbītas kopumā 1632 objektiem. Pētījumu virziens svarīgs Zemes drošības aizsardzībai no asteroīdu trieciena un derīgo minerālu iegūšanai uz tiem. Tādi notikumi kā Čeļabinskas meteorīta krišana liekas reta parādība. Taču, kā parāda NASA publicētā radaru Bolīdu krišanas karte, tāda lieluma notikumi vidēji uz Zemes notiek reizi piecos gados (6.att.) un tikai Zemes nevienmērīgās apdzīvotības dēļ it kā tik bieži nav vērojama.
5.att. Lielākie zilie (naktī) un dzeltenie (dienā) aplīši atbilst pēc
enerģijas Čeļabinskas notikuma lielumam. ( https://www.nasa.gov/jpl/bolide-events-1994-2013/).
Jaunās teleskopa iespējas atļauj intensificēt ne tikai klasisko oglekļa zvaigžņu pētījumu virzienu (pēdējos gados atklātas vairāk nekā 70 jaunas C zvaigznes), bet arī iet pētījumu paplašināšanas virzienā: pētīt komētu un asteroīdu fizikālās īpašības un sākt pievērsties relatīvistisko daļiņu astronomijai, veicot blazāru un aktīvo Seiferta galaktiku kodolu optiskā starojuma novērojumus paralēli ar novērojumiem radioviļņu diapazonā. . Kooperācija ar radionovērojumiem ļāva izcīnīt Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projektu “Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermenu pētījumi”.
Baldones Astrofizikas Observatorijas popularitāte pieaug pasaulē, pateicoties darbam pie astronomisko fotogrāfisko uzņēmumu arhīva digitalizācijas, daudzo zinātnisko publikāciju izdošanas, dalībai starptautiskās konferencēs un Planetārija izveidei Šmidta teleskopa kupola telpā. Baldones Astrofizikas Observatorija ir uzaicināta kā dalībniece trijos starptautiskos projektos, saistītos ar dabaszinātņu popularizāciju (Zinātnieku nakts “Nakts 2018-2019”) vai jaunatnes piesaisti astronomijai (Interreg “SpaceTem” un “Online Observatory”).
Paralēli zinātniskai darbībai Baldones Observatorija plaši veic zinātnes popularizāciju ko uzskatīja par ļoti svarīgu jau tās dibinātājs Jānis Ikaunieks. Ar viņa iniciatīvu tiek dibināts populārzinātnisks gadalaiku izdevums “Zvaigžņotā Debess” , kurš iznāk četrreiz gadā bez pārtraukuma kopš1958.gada. (https://dspace.lu.lv/dspace/handle/7/1171 , https://www.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zurnali/zvaigznota-debess/ ). Baldones astronomi gan paši raksta populārzinātniskas publikācijas, gan dod intervijas plašas izziņas līdzekļiem atspoguļojot Observatorijas celtniecības un pētījumu attīstības gaitu (http://www.periodika.lv/#searchResults;simpleQuery=baldones%20observatorija )
Kopš dibināšanas Observatorija ir iecienīta apmeklējuma mērķis interesentiem. Taču kopš Planetārija izveides 2012.gadā apmeklētāju plūsma staruji pieaug no 400 deviņdesmitajos gados līdz 1700 2012.gadā, turpinot augt joprojām līdz vairāk kā 3500 2018.gadā un pat gandrīz nesamazinoties Covid-19 pandēmijas gadā (7. Att.).
7. Att. Apmeklētāju skaits laika periodā no 1992 – 2019.
