Projekti:
Igaunijas un Latvijas uzņēmēju projekts “SpaceTEM” 2017. gada marts - 2019. gada decembris Nr. Est-Lat 13. EstLat reģionā mēs jau esam guvuši zināmus panākumus ar kosmosa tehnoloģijām saistītā uzņēmējdarbībā. Piemēram, ar SpaceTEM partneru Tartu observatorijas (TO), Garage48 HUB Tartu (Garage48), Igaunijas Studentu satelīta fonda (ESTCube) un Tartu Universitātes (UT) darbu ir izveidoti vairāki haiteh spinoff uzņēmumi, tostarp Crystalspace, Krakul, Radius Kosmoss un Cubehub. Tāpat Ventspils Augstskola (VeA) ir izveidojusi studentu komandu, kas pēdējos četrus gadus ir strādājusi pie kosmosa tehnoloģiju attīstības, kopā ar Latvijas Universitāti (LU) un Deep Space Industries Latvia (DSI), kas ir viena no vērienīgākajiem meitasuzņēmumiem. kosmosa kompāniju pasaulē. Turklāt abas valstis ir izrādījušas interesi attīstīt šo jomu, jo 2015. gadā Igaunija kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) dalībvalsti, un Latvija pašlaik īsteno ESA plānu Eiropas sadarbības valstīm (PECS). Turklāt Enterprise Estonia pašlaik risina sarunas par EKA Biznesa inkubatora centra (ESA BIC) izveidošanas noteikumiem Igaunijā. Līdzīgi ESA BIC varētu tikt izveidots arī Latvijā, valstij pievienojoties EKA.
Lai attīstītu šīs idejas, mēs centīsimies palielināt uzņēmējdarbības pārrobežu sadarbību kosmosa tehnoloģiju nozarē: sasaistot 275 potenciālos Igaunijas un Latvijas uzņēmējus, izmantojot apmācības, darbnīcas un pasākumus, lai veicinātu jaunu uzņēmumu un iniciatīvu izveidi kosmosa tehnoloģiju jomā, tostarp piesaistot vismaz 5 jaunus uzņēmumus ar Igaunijas un Latvijas darbiniekiem; Apvienojot 75 Latvijas un Igaunijas STEM studentus un jaunos uzņēmējus no EstLat reģiona, lai palielinātu uzņēmējdarbības spējas. Palielinot Igaunijas un Latvijas pētniecības institūtu un uzņēmumu spēju izmantot uzņēmējdarbības iespējas, izstrādājot jaunus projektus, piemēram, izmantojot EKA līgumus - iekļaujot vismaz 5 pieteikumus, iesaistot gan Igaunijas, gan Latvijas uzņēmumus.
“Online Observatory” Erasmus+ projekts (KA201-2018-008, 2018-2020) sākās 2018. gada rudenī. Online Observatory (https://onlineobservatory.eu/) 2018. gadā dibināja piecas Eiropas Observatorijas, kuras visas ir īpaši ieinteresētas astronomijas komunikācijā un kur apmeklētāji gūst praktisku pieredzi par to, kā būt astronomam. Viņu kopīgo pūļu rezultātā tika izveidota Online Obervatory saite, kur katrā observatorijā izstrādātie materiāli ir pieejami skolām un citiem izglītības mērķiem. Atskaiti skatīt šeit:
Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi lzp-2018/1-0401 (2018-2021)
Projekta mērķis ir novērot mazos Saules sistēmas ķermeņus (galvenokārt koncentrējoties uz asteroīdiem un komētām), izmantojot modernās optiskās un radioastronomijas uztveršanas un signālu apstrādes metodes. Lai to sasniegtu, projekta galvenie uzdevumi ir asteroīdu, komētu un NEO (tuvu zemes objektu) monitorings ar Baldones Šmita teleskopu, asteroīdu un komētu fotometrisko datu izpēte, vienlaicīga komētu spožuma monitorēšana optikā kopā ar ūdeņraža māzera novērojumiem radiofrekvenču diapazonā (vienas antēnas un VLBI - ļoti lielas bāzes interferometra režīmā) un datu apstrāde, pētniecisko rezultātu publicēšana, ziņojumi starptautiskās konferencēs. Projekta pirmā pusposma rezultāti atrodami http://www.baldonesobservatorija.lv/ang316u-valod257.html .
Igaunijas un Latvijas uzņēmēju projekts “SpaceTEM” 2017. gada marts - 2019. gada decembris Nr. Est-Lat 13. EstLat reģionā mēs jau esam guvuši zināmus panākumus ar kosmosa tehnoloģijām saistītā uzņēmējdarbībā. Piemēram, ar SpaceTEM partneru Tartu observatorijas (TO), Garage48 HUB Tartu (Garage48), Igaunijas Studentu satelīta fonda (ESTCube) un Tartu Universitātes (UT) darbu ir izveidoti vairāki haiteh spinoff uzņēmumi, tostarp Crystalspace, Krakul, Radius Kosmoss un Cubehub. Tāpat Ventspils Augstskola (VeA) ir izveidojusi studentu komandu, kas pēdējos četrus gadus ir strādājusi pie kosmosa tehnoloģiju attīstības, kopā ar Latvijas Universitāti (LU) un Deep Space Industries Latvia (DSI), kas ir viena no vērienīgākajiem meitasuzņēmumiem. kosmosa kompāniju pasaulē. Turklāt abas valstis ir izrādījušas interesi attīstīt šo jomu, jo 2015. gadā Igaunija kļuva par Eiropas Kosmosa aģentūras (ESA) dalībvalsti, un Latvija pašlaik īsteno ESA plānu Eiropas sadarbības valstīm (PECS). Turklāt Enterprise Estonia pašlaik risina sarunas par EKA Biznesa inkubatora centra (ESA BIC) izveidošanas noteikumiem Igaunijā. Līdzīgi ESA BIC varētu tikt izveidots arī Latvijā, valstij pievienojoties EKA.
Lai attīstītu šīs idejas, mēs centīsimies palielināt uzņēmējdarbības pārrobežu sadarbību kosmosa tehnoloģiju nozarē: sasaistot 275 potenciālos Igaunijas un Latvijas uzņēmējus, izmantojot apmācības, darbnīcas un pasākumus, lai veicinātu jaunu uzņēmumu un iniciatīvu izveidi kosmosa tehnoloģiju jomā, tostarp piesaistot vismaz 5 jaunus uzņēmumus ar Igaunijas un Latvijas darbiniekiem; Apvienojot 75 Latvijas un Igaunijas STEM studentus un jaunos uzņēmējus no EstLat reģiona, lai palielinātu uzņēmējdarbības spējas. Palielinot Igaunijas un Latvijas pētniecības institūtu un uzņēmumu spēju izmantot uzņēmējdarbības iespējas, izstrādājot jaunus projektus, piemēram, izmantojot EKA līgumus - iekļaujot vismaz 5 pieteikumus, iesaistot gan Igaunijas, gan Latvijas uzņēmumus.
“Online Observatory” Erasmus+ projekts (KA201-2018-008, 2018-2020) sākās 2018. gada rudenī. Online Observatory (https://onlineobservatory.eu/) 2018. gadā dibināja piecas Eiropas Observatorijas, kuras visas ir īpaši ieinteresētas astronomijas komunikācijā un kur apmeklētāji gūst praktisku pieredzi par to, kā būt astronomam. Viņu kopīgo pūļu rezultātā tika izveidota Online Obervatory saite, kur katrā observatorijā izstrādātie materiāli ir pieejami skolām un citiem izglītības mērķiem. Atskaiti skatīt šeit:
Latvijas Zinātnes padomes fundamentālo un lietišķo pētījumu projekts Kompleksie Saules sistēmas mazo ķermeņu pētījumi lzp-2018/1-0401 (2018-2021)
Projekta mērķis ir novērot mazos Saules sistēmas ķermeņus (galvenokārt koncentrējoties uz asteroīdiem un komētām), izmantojot modernās optiskās un radioastronomijas uztveršanas un signālu apstrādes metodes. Lai to sasniegtu, projekta galvenie uzdevumi ir asteroīdu, komētu un NEO (tuvu zemes objektu) monitorings ar Baldones Šmita teleskopu, asteroīdu un komētu fotometrisko datu izpēte, vienlaicīga komētu spožuma monitorēšana optikā kopā ar ūdeņraža māzera novērojumiem radiofrekvenču diapazonā (vienas antēnas un VLBI - ļoti lielas bāzes interferometra režīmā) un datu apstrāde, pētniecisko rezultātu publicēšana, ziņojumi starptautiskās konferencēs. Projekta pirmā pusposma rezultāti atrodami http://www.baldonesobservatorija.lv/ang316u-valod257.html .
